Patandžali Yogasūtras no yogačāryas Višvambhara lekcijām
Patandžali nodaļas:
(1) samādhi pāda
(2) sādhana pāda
(3) vibhūti pāda
(4) kaivalja (kevala) pāda
Patandžali 1.1.
Atha Yoga Anu Šāsanam
Atha – pašlaik
Anu – sekot
Šāsanam – prakse
Patandžali 1.2.
Yogaš Čitta Vritti Nirodhah
Čitta – iespaidi
Vritti – darbība
Nirodhah – kontrole
Patandžali 1.3.
Tadā Draštuh Svarūpe Avasthānam
Tadā – tajā laikā
Draštuh – novērotājs, tas kurš skatās
Svarūpe – savā veidolā
Avasthānam – atodas
Kad cilvēks meditē viņš ir pats savā veidolā.
Lai nostiprinātos patībā ir jāatbrīvojas no ilūzijām un maldiem.
Patandžali 1.4.
Kad nav koncentrācijas, viņš pilda citu programmas.
Patandžali 1.5.
Vritti Sārūpyam Itaratra
Vritti – darbības
Sārūpyam – līdzīgi veidoli
Itaratra – cita veida / citur
Ja apziņu nekontrolē, tā aizceļo pa dažādiem laukiem. Yogas būtība ir prāta formu regulēšana. Ja praktizējošais kontrolē sava prāta radīto tēlu darbību, viņš atrodas savā veidolā, un viņa uztveri neviens nekur nav aiznesis.
Patandžali 1.7.
Pratjakša Anumāna Agamāh Pramānāni
Pratjakša – pretī acīm
Anumāna – dedukcija
Agamāh – (ā=sākas, gam=iet) sāc iet no viņa tad pareizi aiziesi (autoritatīvs avots)
Pramānāni – uzticams
Patandžali 1.8.
Viparyayo Mithyā Gyānam Atad Rūpa Pratištham
Viparyayo – tas kas ir nepatiess
Mithyā – tukšums / tukšs
Gyānam – zināšanas
Atad – cits
Rūpa – veidols
Pratištham – balstīts
Kaut viltus zināšanas ir balstītas uz faktiem, pēc būtības tās ir tukšas.
Patandžali 1.9.
Šabda Gjāna Anupātī Vastu Šūnjo Vikalpah
Šabda – skaņa
Gjāna – zināšanas
Anupātī – sekot
Vastu – objekts
Šūnjo – tukšums
Vikalpah – iedomas, fantāzijas
Kalpa – realitāte
Šabda gjāna – autoritatīvu avotu sniegtas ziņas
Patandžali 1.10.
Abhāva Pratjaja Alambanā Vritti Nidrā
Abhāva – neesamība
Pratjaja – cēlonis
Alambanā – balstīties
Vritti – darbība
Nidrā – miegā
Jogam nepieciešams sevi apzināties, un laiks, kad jogs sevi neapzinās ir veltīgi pavadīts laiks.
Patandžali 1.11.
Anubhūta Višajā Asampramošah Smriti
Asampramošah – nezaudēts
Smriti – atmiņa
Patandžali 1.12.
Abhjāsa Vairāgjābhjām Tān Nirodhah
Abhjāsa – caur praksi
Vairāgjābhjām – atsacīšanās
Tān Nirodhah – kontrole
Impulsu darbību regulē caur praksi (spējas, iemaņas) un atsacīšanos.
Patandžali 1.13.
Tatra Sthitau Yatnah Abhyāsa
Tatra – šie (divi)
Sthitau – stabili balstās / bāzējas
Yatnah – piepūle
Abhyāsa – ar praksi
Uz praksi un atsacīšanos balstās stabilais stāvoklis.
No tā kas praksi ēd nost ir jāatsakās – tas kas ved uz praksi ir pareizi.
Patandžali 1.14.
Sah Tu Dīrgha Kāla Nairantairya Satkāra Āsevitah Dhrida Bhūmi
Sah – šī (prakse)
Tu – noteikti
Dīrgha – ilgs
Kāla – laiks
Nairantairya – nepārtraukta
Satkāra – nodošanās
Āsevitah – praktizēt, kultivēt
Dhrida – stingrs
Bhūmi – pamats
Ja prakse ir ilga un nepārtraukta un notiek nodošanās procesam, tiek iegūts stingrs pamats.
Patandžali 1.15.
Drištā Anušravika Višaya Vitrišnasya Vašīkāra Samgyā Vairāgyam
Drištā – tas ko cilvēks redz
Anušravika – (pēc tradīcijas) šravana ir klausīties, anušravana – paklausīgs
Višaya – dažādi objekti
Vitrišnasya – tas kurš ir brīvs no vēlmes
Vašīkāra – pārākums (vašī – pārvaldīšana, kontrole, kāra -- norāda)
Samgyā – apzināties
Vairāgyam – atsacīšanās
Ja ir brīvs no objektiem un tradīcijām, tad ir brīvs no kontroles un tad var sēdēt un meditēt. Meditācija ir svarīgāka nekā ārējā darbība – pat, ja tā ir saistīt ar tradīciju (piem: 18. novembra uguņošana). Tradīcija kontrolē, un, ja tu esi brīvs no kontroles, tu esi ārpus tradīcijām – tad tu esi tuvāk samādhī nekā karājoties kādā tradīcijā.
Patandžali 1.16.
Tat Param Puruša Khyāteh Guna Vaitrišnyam
Tat – tas
Param – augstākais
Puruša – patība
Khyāteh – caur zināšanu\
Guna – īpašības
Vaitrišnyam – brīvības stāvoklis (no gunām)
Caur zināšanām par augstāko patību tiek sasniegts brīvības stāvoklis no gunām.
Prakriti ir materiālā daba. No šīs sasaistes ir jāatbrīvojas, lai varētu meditēt uz augstāko. Tas ir obligāts nosacījums. Meditācijai vispār nevar pieslēgties, kamēr nav brīvs no ikdienas lietām, bet kad meditācija uztrennēta, tad var atgriezties ar jaunu uztveri pie ikdienas. Meditācijā ir jāaizmirst kas tu esi, ko dari un kur esi. Tā ir totāla sevis pazaudēšana. Un tik ilga koncentrēšanās, kamēr nav atšķirības starp tevi un meditācijas objektu.
Cilvēki parasti skrien garām ar nodomu satvert, bet vajag apstāties un ieraudzīt.
Patandžali 1.17.
Vitarka Vičāra Ānanda Asmita Rūpa Anugamāt Sampragjātah
Vitarka – rupjais (tarka=loģika)
Vičāra – atkrīt smalkās saites
Ānanda – svētlaime
Asmita – apzināšanās
Rūpa – forma
Anugamāt – saistīts ar
Sampragjātah – samādhi stāvoklis (sampragjāta samādhi – dziļa koncentrēšanās)
Patandžali 1.18.
Virāma Pratjaja Abhjāsa Pūrvah Samskāra Šeša Anjah
Virāma – pārtraukt
Pratjaja – cēlonis
Abhjāsa – prakse
Pūrvah – pirms
Samskāra – iespaidi
Šeša – balstīts uz
Anjah – cits (samādhi)
Asampragjāta – zemākā līmeņa samādhi
Gjāta – zināt
Patandžali 1.19.
Bhava Pratjajah Videha Prakriti Lajānam
Bhava – sasniedzot
Pratjajah – cēlonis
Videha – bez ķermeņa
Prakriti – materiālā daba
Lajānam – saplūst
Nonākot stāvoklī, kad saite ar ķermeni zaudēta viegli pāriet uz samādhi.
Patandžali 1.20.
Šraddhā Vīrja Smriti Samādhi Pragjā Pūrvakah Itarešām
Šraddhā – ticība
Vīrja – drosme
Smriti – atmiņa
Samādhi –
Pragjā – gudrība
Pūrvakah – iepriekš (pragjā + pūrvakah = iepriekšejās atziņas)
Itarešām – citiem cilvēkiem
Patandžali 1.21.
Prakse ir ātrāka, kad pratizējam ar piepūli.
Patandžali 1.22.
Pie mazākas piepūles rezultātu sasniedz pēc ilgāka laika.
Patandžali 1.24.
Visaugstāko neskar klēšas (ciešanas), karma un iespaidi.
Patandžali 1.25.
Dievā mīt visaugstākās apziņas sēkla – viņam tā nav problēma visu saprast
Patandžali 1.26.
Guru savas zināšanas smeļas no Īšvaras, kas nav ierobežots laikā.
Patandžali 1.27.
Viņa vārds ir ietverts zilbē OMM. Šī zilbe pārstāv augstāko.
Patandžali 1.28.
Atkārtojot OMM ir dziļi jāmeditē par to nozīmi, kas tajā ietverta.
Patandžali 1.29.
No OMM būtības un jēgas atcerēšanās rodas apskaidrība par sevi (savas garīgās būtības apzināšanās) un tiek novērsti šķēršļi.
Patandžali 1.30.
Vyādhi Stjāna Samšaya Pramāda Alasya Avirati Bhrani Daršana Alabdha Bhūmikatva Anavasthitatvāni Čitta Vikšēpās Te Ntarāyah
Vyādhi – slimības
Stjāna – prāta kūtrums
Samšaya – šaubas
Pramāda – neuzmanība
Alasya – slinkums
Avirati – uzmanības trūkums
Bhrani – neīsts
Daršana – redzējums
Alabdha – nesasniedz
Bhūmikatva – attīstības līmenis
Anavasthitatvāni – nespēja noturēt
Čitta Vikšēpās – prāta šaudīšanās
Te – tie ir
Ntarāyah – šķēršļi
Patandžali 1.31.
Duhkha Daurmanasyāngam Ejayatva Švāsa Prašvāsā Vikšēpa Saha Bhuvah
Duhkha – problēmas, nemieri, fiziskas un mentālas ciešanas
Daurmanasyāngam – prāta nomāktība, depresija
Ejayatva – nestabilitāte
Švāsa – ieelpa
Prašvāsā – izelpa
Vikšēpa – traucējumi
Saha –
Bhuvah –
(šajā pantā uzskaitītas sekas)
Patandžali 1.32.
Tat Pratiše Dhārtham Eka Tattva Abhyāsā
Tat – šo
Pratišedha – novēršana
Artham – ar mērķi
Eka – viens
Tattva – būtība
Abhyāsah – prakse
Patandžali 1.33.
Maitrī Karunā Muditopekšanām Sukha Duhkha Punyā Punya Višayānām Bhāvanātaš Čitta Prasādanam
Maitrī – (maitra=draugs) draudzīgums
Karunā – žēlastība, līdzcietība
Muditopekšanām – laba vēlējumi + pieņemšana / līdzsvarota attieksme
Sukha – laime
Duhkha – problēmas, sāpes
Punyā – Dievam tīkams
Punya – pret reliģiskiem principiem
Višayānām – attiecībā uz šiem objektiem
Bhāvanātaš – veidot attieksmi
Čitta – apziņa
Prasādanam – apskaidrots
Amata pienākumus drīkst pildīt aktīvi, bet jāsaglabā iekšējā stabilitāte. Tā ir pieņemšana.
Patandžali 1.34.
Praččhardana Vidhāranaabhyām Vā Prānasya
Praččhardana – izelpa caur nāsīm
Vidhāranaabhyām – turēt / kontrole
Vā – vai
Prānasya – prāna
Izelpas kontrole nomierina prātu
Patandžali 1.35.
Višayavati Vā Pravrittir Utpannā Manasah Sthiti Nivandhini
Višayavati – sajūtas ko sniedz jutekļi
Vā – vai
Pravrittir – augstākā uztvere
Utpannā – manifestējas
Manasah – prāts
Sthiti –
Nivandhini –
Pravriti ir ceļš, kas ved pa augšu. Tas ir augstāks redzējums, tā ir abstrahēšanās un paskatīšanās no malas.
Nivriti ir ceļš, kas ved pa apakšu.
Kad jutekļi ienes satraucošu informāciju, apziņai jābūt orientētai uz augstāka redzējuma iegūšanu. Ja augstākais redzējums ir iegūts, manifstējas prāta stabilitātes stāvoklis.
Patandžali 1.36.
Višokā Vā Džyotišmati
Višokā – (vi=noliegums, šoka=pārdzīvojums) brīvs no pārdzīvojumiem
Vā – vai
Džyotišmati – apskaidrojies (džyoti = gaisma)
Lai iegūtu stāvokli, kas brīvs no pārdzīvojuma, meditē uz personīgo apskaidrošanos. Meditējot uz augstāku matēriju, bailes izzūd.
Patandžali 1.37.
Vītarāga Višayam vā Čittam
Vītarāga – bez pieķeršanās
Višayam – jutekļu objekti
Vā – vai
Čittam – apziņa
Viena no prāta nomierināšanas metodēm – nepieķeršanās jutekļu objektiem un prāta atbrīvošana no vēlmēm. Tā ir darba darīšana nepieķeroties.
Patandžali 1.38.
Svapna Nidrā Gyānā Lambanām Vā
Svapna – sapnis (ar tēliem)
Nidrā – gulēt bez sapņa un objektiem (bez tēliem)
Gyānā – zināšanas
Lambanām – uzmanības koncentrēšanās
Vā – vai
Meditējot uz sapņiem un koncentrējoties uz to, kas ir sapņa daba, iegūst mieru. Tas ir kā izņemt sevi ārā no notikuma. Notikums ir ilūzija, kas presē. Satraucoši notikumi ir tik pat gaistoši un pārejoši kā sapnis.
Patandžali 1.39.
Jathā Bhimata Dhyānād Vā
Jathā – kā (saskaņā ar kaut ko)
Bhimata – personīgā izvēle
Dhyānād – meditēt
Vā – vai
Izvairīties no satraukuma meditējot uz kādu lietu kas ir personīgā izvēle. Tas ir kā uzmanības novēršana.
Patandžali 1.40.
Pramānu Parama Mahattva Anto ‘Sya Vašīkārah
Paramānu – (parama=augstākais, anu=vismazākais) vislielākajā mērā vismazākais
Parama Mahattva - vislielākais
Anto – (Anta) nobeigums
‘Sya – (Asya) šī
Vašīkārah – pārvalde / spēks
Ja prāts ir stabils, tad var vienā brīdī domāt par kaut ko lielu un citā brīdī par kaut ko mazu un no tā nenojukt.
Patandžali 1.41.
Kšīna Vritter Abhijātasyeva Maner Grahītri Grahana Grāhyešu Tat Stha Tad Andžanatā Samāpattih
Kšīna – vājināts
Vritter – prāt darbība
Abhijātasyeva – dzidrināts, caurspīdīgs
Maner – kristāls
Grahītri – vērotājs
Grahana – uztveres spēja, process kurā uztver
Grāhyešu – uztveres objekti, jeb zināšanas
Tat – tur
Stha – atrasties (tat stha – paliekot tajā)
Tad – tad notiek
Andžanatā – objekta uztvere
Samāpattih – absolūta / pilnīga (uztvere)
Eva = līdzīgi kā
Stabilizējies prāts iegūst caurpīdīgumu uztverē, ko nevar teikt par apmātu cilvēku. Tā ir objektu un notikumu nolasīšanas objektivitāte.
Prāta vājināšana (nomierināšana) uztveri netraucē.
Kad visi traucējošie objekti (kā,piemēram, prāta darbība) ir vājināti, tad uztvere iegūst spēju tieši uztvert objektus un iegūt zināšanas.
Patandžali 1.42.
Tatra Šabda Artha Gyāna Vikalpaih Samkīrnā Savitarka Samāpattih
Tatra – šeit / starp šiem
Šabda – skaņa / vārds
Artha – jēga, nozīme
Gyāna – zināšanas / ideja
Vikalpaih – izvēle
Samkīrnā – savienots ar
Savitarka – kad prāts savienots ar domu plūsmu (tarka=loģika)
Samāpattih – pilnīga gremdēšanās / skaidra uztvere
Viens veids no pilnīgas uztveres ir kad savienojas 3 lietas – kāda objekta vārds vai nosaukums, šī objekta nozīme, būtība un jēga, un zināšanas, kuras saistītas ar šo objektu.
Patandžali 1.43.
Smriti Parišudhau Svarūpa Šūny Eva Artha Mātra Nirbhāsā
Smriti – atmiņa
Parišudhau – veicot attīrīšanu
Svarūpa – savs veidols
Šūny – tukšums
Eva – līdzīgi kā
Artha – objekts
Mātra – būtība
Nirbhāsā – skaidri redzams / skaidri uztverams
Nirvitarka – bez pārdomām
Nirvitarka sampati – kad apziņas plūsma netraucē dzenot atmiņas
Kad atmiņa iztīrīta, tad prāts it kā dzīvo bez savas dabas un jebkurš objekts uz ko tiek vērsta uzmanība nokļūst nedalītā uzmanībā.
Patandžali 1.44.
Etaya Iva Savičārā Nirvičārā Ča Sūkšma Višayā Vyākhyātā
Etaya – ar šo
Iva – līdzīgi kā
Savičārā – saistīts ar pārdomām
Nirvičārā – bez pārdomām
Ča – un
Sūkšma – smalkais
Višayā – objekti
Vyākhyātā – sacīts, definēts
Prāta mieram ir jābūt gan rupjajā, gan smalkajā plānā, un jebkurš no viņiem, kurš nav zem kontroles var pārtraukt uztveres dzidrumu.
Patandžali 2.11.
Meditācija ir anestezējoša. Esot meditācijā staigā pa zemi kā pa dzelkšņiem koka tupelēs, jo ciešanas nesasniedz prātu. Joga ar meditāciju ņem nost knaibles no prāta un tiek sasniegta svētlaime (ānanda).
Patandžali 3.25.
Ja meditē uz ziloni, parādās ziloņa spēks.
Patandžali 3.30.
Meditējot uz rīkles bedrīti var uzvarēt izsalkumu un slāpes.
