Tara Ma

„Es dziedu varenu slavinājumu,
jo viņa ir Visaugstākā, un galvenā no visiem Nādijiem.
Es slavēšu Saraswati ar himnām un mantrām un Rodasi, ak Vasishtha.“
Rig Veda Samhita, VII.96.1.

„Patiesi, šī debešķīgā Ghora (briesmīgā) Saraswati ar savu Zelta ceļu,
traucēkļu un kavēkļu iznīcinātāja (Vritra, the granthis),
pieprasa mūsu slavinājumus!“
Rig Veda Samhita, VI.68.7.

Tara ir Saraswati dusmīgā forma. Viņa pārsāv Saraswati kā augstāko Nādiju, kas aizved mūs uz Soma čakru, augšup pa Sushumnu, un tādēļ viņu sauc par Taru (glābēju). Ir teikts, ka viņa ir laulāta gan ar Brihaspati (runas dievs, kas dzīvo Muladhārā kā Kundalīni), gan ar Mēnesi (Soma, Sahasrarapadma čakra ar kuru Kundalīni apvienojas kad ir pilnībā atmodināts). Viņu dēlu, kas arī bija pirmais mirstīgais, sauca par Budhu (un tas nozīmē „intelekts“). Viņš bija Višnu avatārs un valdīja pār Merkūru.

Pirmais mūsdienu lielais Taras sekotājs (redzētājs), bija varenais tantriķis Vāmakšēpa (pazīstams arī kā Vāma, Vāmadeva vai Bāmakhepa u.c.). Vāmamargi (kreisās rokas tantras skolas pārstāvis) bija arī para-bhakta, kā Čaitanja, un viņam piemita daudz dažādu mistisku spēku. Starp viņa sekotajiem un skolniekiem, kas saņēma viņa mācības un labvēlību, bija arī autors, Bengāļu mistiķis, rakstnieks Jadunath Sinha.

Droši vien, ka Tara caur Vāmakšēpas labvēlību iedvesmoja Jadunathu rakstīt par Hindu filozofiju visas pasaules labā.

Vāmakšēpa bieži vien redzēja dievieti Taru uguns liesmās. Viņš bija viens no retajiem Riši, kas redzēja dievietes svētās formas ugunī, tieši tāpat kā to redzēja seno Vēdisko laiku priesteri, un kā tas ir aprakstīts Durgasukta, Mundakopanishad un Agni-Durga mantrā, ko sarakstīja Kašjāpa [un ko var izlasīt] Rigvēdā.

Patiesi, Vāmakšēpa bija vēdiskais Riši. Tara ir Brihaspati sieva, kas ir Dievu Guru, un kuram Rigvēdā ziedo ugunī kā runas un mantru dievam, un kura vārdi ir Brahmanaspati, Narashamsa, Purohit (priesteris) agni formā utt.

Tajā pašā himnā Agni ieņem Enerģijas (šakti) dēla Shavasi formu (10 pants). Tas attiecas uz vēlākām idejām par Taru kā sava vīra Akshobhya (vai Brihaspati) māti – kā to apliecina attēls Tarapithā, kur Akshobhya zīž viņas krūti. Līdzīgi attēlots arī dēls Agni.

Bharadvayas sacerētā himna acīmredzami parāda Agni kā Brihaspati formu. Tā sākas ar Agni, mantras izgudrotāju un cilvēces skolotāju (astotais pants).

Brihaspati un Taras dēls ir varenais Rigvēdas riši no sestās Mandalas – Bhāradvaja. Viena himna (VI.1.5.) slavē Agni kā tēvu un māti mirstīgo glābēja mūžīgajā formā, un tas ir Tara-šakti, kas pamatā Tarai un Akshobhya-Tar vai Brihaspati vēlākos laikos. [šī slavenā vēdu dziesma tad arī ir pamats Tarai un Akshobhja Boddhisatvam kā mirstīgo palīgiem budistu mitoloģijā!] Vēl vairāk – dusmīgā Saraswati forma (VI.68.), jo īpaši septītajā pantā attiecas uz Taru kā dusmīgo Vritraghni (Vritru-uzvarošu) Saraswati – tādējādi viņa izpaužas kā Tara jeb briesmīgā (ugra) Saraswati. Un sauc viņa sevi par Ghora (dusmīgā vai šausmīgā). Tāpat arī himna, kas veltīta Bharadvajas tēvam Brihaspati ir saniknotā noskaņā (VI.73.) – visas šīs himnas, kas ir par pamatu Tarai, ir no Bharadvajas sestās mandalas!

Bharadvaja arī apgalvo, ka ar Agni mīlestību un labestību (Brihaspati vai Tara, kas ir gan tēvs, gan māte – Tara un tēvs, Brihaspati (VI.1.5.)), ir iespējams iegūt bagātību, un kalpojot viņam tiek iegūtas daudzas veltes. Šis ir Tara-bhakti pamats.

Pats Brihaspati ir riši Angirāsas dēls (RV.VI.73.1.). Rigvēda apgalvo, ka pirmais Angirāsa riši bija pats Agni, kurš bija pieņēmis labvēlīga drauga (shiva sakha) formu Dieviem – pašas Šivas formu (RV.I.31.1.) Tas ir sākums Brihaspati kā Šivas avatāram, Akshobhya vai Nilakantha formā, kā tas ir minēts vēdās:

„Mēs godinam to, kam ir zils kakls (nilagriva), to, kuram ir tūkstoš acu un to kurš ir vēlmju piepildītājs. Un mēs sveicam viņa sekotājus!“ – Krišna Yadžurvēda Samhita, IV.5.1. (Sri Rudram 1.9.)

Tas pats teksts dēvē Šivu par Taru.

Tara no kremācijas vietām (samashana-Tara) ir saistīta ar Rudras-Agni formu kā lielo formu radītāju, kas mīt kremāciju laukos. Šivas aspekti kā Medhapati (piedāvājumu kungs), Gathapati (Brihaspati) kā briesmīgais Rudra ir pieminēti Rigvēdā (I.43.4-5.). Tas ir saistīts ar Rudru kā ar Taraka-devata Mahamrityunjaya (Lielā nāves mantra) no Vasishtha Rigvēdā (VII.59.12.), kas aiznes mūs viņpus nāvei. Interesanti ir, ka Vasishtha pēc tam kļūst par vienu no Taras galvenajiem sekotājiem Tantrā.

Tādējādi mēs redzam, ka Vamaksepam ir spēcīga vēdiska sasaiste, kad viņš redz to uguns liesmās. Kā viņas dēls, viņš ir varenais Šivas avatārs, pats Akshobhya vai varenais riši Bharadvaja, Taras un Brihaspati dēls.

Starp Kiratas cilti senajā Ķīnā (Mahachina), precīzāk, attālos Nepālas un Tibet-Ladhak reģionos, Ziemeļaustrumu Indijā kā piemēram Assam un Arunachal Pradesh, viņas šamaniskās prakses radās no transformācijām vēdiskajā tradīcijā, un kļuva par daļu no viņu Budisma, kad tādi kā Padmasambava mācīja Tara-sadhanu šajos reģionos.

Veids kā pielūgt Taru ir mentāla pielūgsme, jeb manasa-puja. Purānās viņa sargā Manasa-sarovar (prāta ezeru), kas ģeogrāfiski atrodas Mahachina, jeb Tibetā, kas ir Budistu prakses zeme. Tomēr riši Vasishtha, kas to iemācījās, patiesībā ceļoja uz prāta ezeru, un Mahachina ideja ir tikai ģeogrāfiska metafora. Arī Saraswati ir cēlusies no Hiamalajiem.

Kiratas ir arī mednieki. Viņi simboliski ir Marut-formas Taras sekotāji kā mednieki vai dēmonu uzvarētāji, un tādējādi Mahachina ir viņas mājvieta, kas tāpat ir arī Šivas mājvieta (Meru Kalnā, jeb Kailašā).

Saraswati ir arī prāta dieviete, un arī intelekta dieviete, kā to parāda viņas Gayatrī mantra. Faktiski, Gayatrī ir pamats Saraswati Taras formai. Gayatrī burtiskais tulkojums ir „dziesma (gaya), kas glābj (tri)“. Tā savieno Taru ar Saraswati gan kā mantra, gan kā dziesma, gan kā Glābēja. Kā jau atzīmēts iepriekš, Saraswati ir attēlota Bharadvaja vēdu himnās kā dusmīgā cīnītāja un dēmonu uzvarētāja.

_______________________
© Rodney Lingham

 
Page last modified on November 18, 2007, at 06:24 PM