Stāsts par Durgu

Durga – tas nozīmē “tā, ko grūti sasniegt”.

Durga ir dusmīgā un agresīvā šaktī (sievišķās enerģijas) aspekts.

DU apzīmē četrus ļaunumus – nabadzība, ciešanas, bads un slikti paradumi. R apzīmē slimības. GA ir iznīcina grēkus, netaisnību, bezdievību, ļaunumu un slinkumu.

Dēmoniskie spēki ir ļoti spēcīgi, bet pašdestruktīvi. Labie ir konstruktīvi, bet lēni, tomēr – spēcīgi. Kad ļaunums rada disbalansu, labie spēki apvienojas kļūstot par agresīvo un karojošo šakti jeb Durgu.

Durga palīdz Šivam turēt dzīvās būtnes tumsā un neziņā. Tikai tie, kuru tieksme pēc garīgās pasaules ir spēcīga, var cerēt uz aizsardzību pret ilūziju (mahamāyā).

Durga personificē materiālo enerģiju, kurā visas dzīvās būtnes saplūst ar savam domām, identitātēm un darbībām. Viņa ir gan skaista, gan briesmīga. Viņa gan palīz uzveikt grūtības, gan nogalina dēmonus.

Viņai var būt četras, astoņas, desmit, astoņpadsmit vai divdesmit rokas.

Vārds “Šiva” nozīmē labvēlīgs, jo no Šivas ir viegli saņemt labvēlību, bet arī saniknojas viņš ātri. Durga ir Šivas sievišķā spēka aspekts – šakti. Durga ir arī Šivas materiālo lietu aspekts, jo viņam kā iznīcinātājam nav jēgas bez lietām, kuras iznīcināt.

Durgai daudzas rokas, kurās tā tur ieročus. Tie demonstrē viņas pārākumu un palīdz kontrolēt visumu un pakļaut visu viņas gribai. Galu galā – Durgu radīja visi dievi kopā, katrs dodot daļu no sevis un saviem ieročiem.

Lai uzveiktu īpaši briesmīgus un spēcīgus dēmonus, Durga rada Kālī.

Durga jāj uz lauvas. Tas, ka Šiva sēž uz tīģera ādas simbolizē, ka viņš valda pār savām vēlmēm, kas dažkārt sagrauž parastos cilvēkus kā tīģeris. Durgas lauva simbolizē viņas spēju kontrolēt visas dzīvnieciskās tieksmes.

Durga ir Himalaju meita, bet sākotnēji viņa piedzima kā Sati, Dakšas meita. Kad viņas tēvs aizvainoja Šivu, viņa aiz kauna pašsadedzinājās, lai pārdzimtu kā Pārvatī.

Materiālā un garīgā enerģija

Durgas garīgā forma ir Yogamāyā. Viņas ārējā forma ir Mahamāyā – iluzorā enerģija.

Mahamāyā materiālajā plānā ir Yogamāyā ekspansija no garīgās pasaules. Yogamāyā palīdz apvienoties ar garīgo, kamēr Mahamāyā tur indivīdu nošķirtu no garīgā.

Māyā ir ilūzijas enerģija, kurai ir svarīga loma kosmiskās izpausmes radīšanas procesā. Māyā sastāv no laika, darbības, likteņa (providences) un dabas. Visas maņas un visi pieci elementi ir Māyā sastāvdaļas. Krišna ir radītājs, bet māyā viņam palīdz kā instruments. Māyā ir materiālā daba, ko dēvē arī par prakriti vai pradhanu.

Māyā pārklāj dzīvās būtnes ar materiālo enerģiju un apslēpj to patieso būtību. Tikai dēļ māyā eksistē materiālā dzīve. Ja nebūtu māyā, nebūtu materialitātes un nebūtu apmāna – dzīvās būtnes ātri apzinātos savu patieso dabu un nesamierinātos ar ķermeniskām baudām. Māyā ir kā spēļlaukums.

Materiālā enerģija ir kā pārbaude pirms ieejas garīgajā pasaulē. Tā arī pasargā garīgo pasauli no tiem, kas nav patiesi savos nolūkos. Tā ir Durgas funkcija.

Visu ciešanu pamatā ir ilūzijas, kuras rada materiālā pasaule (prakriti), jeb Durga.

Durga – tas nozīmē arī cietumu vai fortu. Durga ir materiālā pasaule, no kuras ir grūti izkļūt. „DUR” nozīmē “grūtības”, bet „GA” nozīmē “iet”. Kad cilvēks aizmirts savu garīgo dabu viņš nokļūst materiālo lietu pasaules cietumā.

 
Page last modified on September 04, 2007, at 08:09 PM