Stāsts par Šivu un Šaktī

Kad apziņa vēlas izpausties kā organisms, tai ir nepieciešami rīki ar kuriem kontrolēt un strādāt ar fizisko ķermeni. To ilustrē ideja par Šivu un Šaktī kā rotaļīgu pāri. Šiva ir dievišķais mīlētājs, bet Šaktī ir enerģija un iemīļotā. Viņa vēlas spēlēt spēli. Viņa rada pati savu pasauli un aicina viņu tajā. “Hei, es esmu radījusi pasauli,” viņa saka “vai tu nāksi?” Viņš atbild: “Protams, bet es tajā nevaru dzīvot, jo tā ir mūžam mainīga, bet es esmu mūžam nemainīgs, tad ko gan lai es daru?” Viņa atbild: “Ja tu esi visā kā visa centrs, tad centrs paliek mūžam nemainīgs, bet tam apkārt viss mainās. Es tevi apvīšu ar savu spēku, kas būs kā starpnieks starp tevi un ārējo pasauli. Tādējādi tev nebūs nekas jādara. Tu paliksi mūžam nemainīgs, bet es būšu mūžam mainīga, un mums būs jautri.”

Šiva piekrīt šim priekšlikumam, un kosmiskā spēle var sākties.

Dieva gars visā ir nemainīgs, un tas ir visu lietu centrs. Bet apkārt esošā materiālā pasaule mūžīgi mainās. Tāds ir stāsts par Šivu un viņa Šaktī.

 
Page last modified on April 10, 2009, at 04:23 PM