Mazliet no Sokrāta un Platona
Sokrats Platona dialogā „Faidrs” stāsta kādu nostāstu:
Ēģiptiešu dievs Teuts esot pirmais izgudrojis skaitļus, rēķināšanu, ģeometriju,
astronomiju, galdiņspēles, kauliņu spēli un burtus. Tad nu gājis šis pie
valdnieka Ammona izrādīt savus izgudrojumus. Par burtiem Teuts esot
teicis: „Šī zinība, valdniek, ēģiptiešus padarīs gudrākus un
atminīgākus, jo nu ir atrasts līdzeklis gudrībai un atmiņai.” Savukārt
Ammons iebildis, ka ir tieši pretēji – šis izgudrojums „to apguvušo
dvēselēs radīs aizmāršību aiz nevērības pret atmiņu, jo cilvēki,
uzticēdamies rakstītajam, ļausies atgādinājumam no ārpuses – svešajām
zīmēm, nevis iekšējam – no sevis paša”.
Tādējādi līdz ar burtiem ir izgudrota šķietamā gudrība, nevis patiesības saglabāšanas tehnoloģija. Kopš izgudrota rakstība, daudzi iedomāsies, ka daudz zina un daudz saprot, jo ir lasījuši, bet patiesībā lielākoties nesaprot neko. Tāpēc Sokrats saka, ka uzrakstītos vārdus nedrīkst uzskatīt par kaut ko vairāk kā vien par atgādinājumu cilvēkam, kurš jau pats zina to, kas rakstos vēstīts.
